Katra cilvēka apziņa ļoti interesē dzīves uztveres individuālās īpašības un garīgās reakcijas uz pašreizējo realitāti. Tūkstošiem gadu labākie pasaules filozofi ir devuši atšķirīgus novērtējumus cilvēka apziņai.
Aristotelis
Aristotelis (384.-322. Gadā pirms mūsu ēras) - seno grieķu filozofs, Platona students un Aleksandra Lielā mentors uzskata, ka cilvēka apziņa pastāv atsevišķi no matērijas. Turklāt cilvēka dvēsele ir apziņas nesējs. Dvēseles darbs, t.i. apziņa, pēc Aristoteļa domām, ir sadalīta 3 darbības jomās: augs, dzīvnieks un inteliģenta. Augu apziņas sfēra rūpējas par uzturu, augšanu un vairošanos, dzīvnieku apziņa ir atbildīga par vēlmēm un sajūtām, un racionālajai dvēselei ir spēja domāt un atspoguļot. Tikai pateicoties cilvēka apziņas racionālajai daļai, indivīds atšķiras no dzīvniekiem.
Bonaventure Džovanni
Bonaventūrs Džovanni (1221-1274) - viduslaiku filozofisko un reliģisko darbu autors. Traktātā “Dvēseles ceļvedis Dievam” Džovanni saka, ka cilvēka dvēselē tajā ir pastāvīga gaisma, kurā tiek saglabātas nesatricināmas patiesības. Pamatojums savu izpratni par visu esošo pamato tikai ar esošajām zināšanām. Dieva attēls ir tik ieslodzīts cilvēka dvēselē un apziņā, cik viņš spēj uztvert dievišķo savā dzīvē.Cilvēka apziņa pati sevi vērtē, un likumi, uz kuru pamata tiek taisīti spriedumi, sākotnēji tiek iespiesti dvēselē. Cilvēka apziņas un dvēseles virzītā vēlme ir sasniegt svētlaimi.
Piko della Mirandola
Piko della Mirandola (1463-1494) ir izglītots aristokrāts un renesanses laika filozofs. Savos rakstos viņš atzīmē, ka cilvēka izziņa, ko sauc par racionālu, patiesībā ir diezgan nepilnīga, jo tā ir nestabila un mēdz periodiski mainīties.
Didro Deniss
Didro Deniss (1713-1784) - franču materiālistu filozofs un ateists. Savos darbos "Par cilvēku. Ķermeņa un dvēseles vienotība" Deniss atzīmē, ka tad, kad cilvēks jūtas vesels, viņš nepievērš uzmanību nevienai ķermeņa daļai. Pēc filozofa teiktā, cilvēka dzīve var turpināties bez smadzenēm; visi orgāni var strādāt paši un rīkoties atsevišķi. Tomēr pats cilvēks dzīvo un pastāv tikai vienā smadzeņu brīdī - tur, kur atrodas viņa doma. Tajā pašā laikā cilvēka apziņa pārstāv tik sarežģītu, mobilu un sajūtu būtni, kuras domas un jūtas nevar izskaidrot bez ķermeņa.