Katrs cilvēks notikumus uztver savā veidā un izsaka savas domas citiem. Tomēr kopš seniem laikiem sabiedrībā ir fiksēti secinājumu loģiskās uzbūves likumi, kas spēj noteikt patiesību un kļūdu.
Lietošanas instrukcija
1
Cik konsekventi ir jūsu izteikumi?
Personai ir jābūt stabilai domāšanai un jābūt konsekventai savu domu izpausmē. Starp loģikas pamatlikumiem izšķir identitātes likumu. Tās būtība slēpjas faktā, ka konkrētas spriešanas procesā citētajām domām jābūt identiskām, t.i. vienādi ar sevi. Argumentācijā nevajadzētu būt pretrunām, un viena doma nevar tikt aizstāta ar citu. Nav pieņemami izdalīt identiskas domas kā atšķirīgas un apvienot dažādus jēdzienus vienā kategorijā un pielīdzināt tām. Piemēram, bieži diskusiju laikā cilvēki apzināti mēģina pievērst sarunu biedra uzmanību un uzdod jautājumus, kas nav saistīti ar sarunas tēmu. Nepareiza homonīmu izmantošana runā - vārdi ar divām nozīmēm - var izraisīt loģikas trūkumu. Piemēram, runāt par cilvēku kā par vēsturisku personu, jo viņa klātbūtnē jebkādi stāsti vienmēr notiek kā identitātes likuma pārkāpums. Šajā gadījumā otrais apgalvojums neizriet no pirmā, un saturā tie nav savstarpēji vienādi.
2
Vai jums ir pretrunīgas domas un uzskati?
Saskaņā ar pretrunu likumu nav iespējams kaut ko vienlaikus apstiprināt un noliegt. Ja kādam objektam ir noteikta īpašība, tad nav pieļaujams noliegt šo kvalitāti. Nebūs pretrunu, ja cilvēks runā par dažādām lietām vai par to pašu, bet ņemts dažādos laikos vai dažādās situācijās. Piemēram, teikt, ka lietus ir labvēlīgs rudenī, nebūs precīzi. Tas būs noderīgs sēņu augšanai, bet nav labvēlīgs ražas novākšanai. Tādējādi divus pretējus spriedumus nevar piemērot vienādi.
3
Vai jūs varat izdarīt pareizo izvēli, kad jums tiek uzrādīti divi pretēji apgalvojumi?
Trešās puses izslēgšanas likumā teikts, ka no divām pretrunīgām domām viena būs patiesa, bet otra nepatiesa. Trešās nav. Saskaņā ar šo likumu subjektam ir vai nu norādītā pazīme, vai arī tā nav. Bet šis princips nav piemērojams spriedumos, kas attiecas uz nākotni un ir tikai pieņēmumi. To neizmanto arī gadījumos, kad abi apgalvojumi ir apzināti nepatiesi. Piemēram, nav jēgas izvēlēties pareizo risinājumu, kad viņi saka, ka visas sēnes ir vai nu ēdamas, vai nē. Likums ir piemērojams gadījumos, kad ir sarežģīta situācija: patiesība vai nepatiesība.
4
Vai jūs runājat pietiekami pārliecinoši?
Pietiekama pamatojuma likums formulē nepieciešamību jebkurai patiesai domai būt pietiekami pamatotai. Tajā pašā laikā uzsvars tiek likts uz to, ka nepatiesas domas nevar pierādīt. Visi cilvēki maldās, bet tikai muļķi turpina aizstāvēt savas kļūdas. Jebkuru patiesību var pierādīt, citējot pietiekamu daudzumu faktu.