Tiek uzskatīts, ka radošā domāšana ir talants, kuru nekādā veidā nevar attīstīt vai izpētīt. Jaunrade ir prasme, kas tiek dota tikai dažiem cilvēkiem no dzimšanas. Sānu domāšanas principi, kurus 1968. gadā izstrādāja Edvards de Bono, atspēko šos apgalvojumus.
Sānu domāšanas sistēmas radītājs Edvards de Bono ir viens no slavenākajiem mūsdienu psihologiem un rakstniekiem. Viņš ir visā pasaulē atzīts britu radošās domāšanas eksperts. De Bono dzimis 1933. gada 19. maijā Maltā. Viņš studēja dzimtenes universitātē. Un arī Oksfordā, Kembridžā un Hārvarda, kur viņš vēlāk arī mācīja. Pirmo reizi sānu domāšanas sistēmu De Bono izstrādāja savā grāmatā “Prāta mehānismi” 1969. gadā.
Termins "sāniska domāšana" radās no lat. vārdi lateralis, kas nozīmē - sāniski vai pārvietoti. To saprot kā jaunu nestandarta domāšanas veidu, kas atšķiras no tradicionālā. Edvards de Bono izveidoja shēmu radošai (sānu) domāšanai papildus jau esošajai loģiskajai (vertikālajai) un fantāzijai (horizontālajai). Viņa piedāvātās metodes ļauj atrast nestandarta pieejas un risinājumus loģikai neiespējamām problēmām.
Loģiskā domāšana ir vērsta uz informācijas pakāpenisku apstrādi atšķirībā no radošās, kas ļauj domu virzīties jebkurā virzienā. Sānu domāšana piesaista intuīciju un, pateicoties tam, rada jaunus oriģinālus modeļus un novērš stereotipus. Turklāt šis domāšanas veids nav pretstatā de Bono loģikai savos darbos, bet gan to papildina un uzlabo.
Izglītībā galvenais uzsvars tiek likts uz vertikālās, loģiskās domāšanas attīstību, jo tieši tā ir vispiemērotākā darbam ar informāciju. Pēc de Bono domām, radoša domāšana pēc savas gribas ir tikpat vienkārša kā loģiska. Šim nolūkam ir īpašas tehnikas, kas ļauj attīstīt sānu domāšanu.
Radošā domāšana rada jaunu ideju, bet tikai pateicoties loģikai, tās realizācija kļūst iespējama. Pēc autora domām, tikai vienam domāšanas veidam nepietiek ar augstu produktivitāti un cilvēka panākumiem mūsdienu jaunattīstības pasaulē.